“Manā testamentā norādīts, kā mani apbedīt. Bēru korteža vietā aiz mana katafalka brāzīsies vērši, aitas, cūkas, mājputnu bari, arī mazais akvārijs ar zelta zivtiņām ratos. Visi viņi uzsies sēru apsējus par godu cilvēkam, kurš nespēja ēst tādas pašas dzīvas būtnes kā pats,” tā savulaik rakstīja angļu dramaturgs B. Šovs. Būdams pārliecināts veģetārietis, B. Šovs tāpat kā daudzas citas ievērojamas personības aicināja arī pārējos atteikties no gaļas uzturā, galvenokārt šo rīcību pamatojot ar ētiskiem apsvērumiem. Mīlestību un saudzību pret dzīvniekiem, dzīvi saskaņā ar apkārtējo vidi, nenodarot tai ļaunu.

Cilvēku skaits, kuri atsakās no gaļas, zivju lietošanas uzturā, pieaug. Arī Latvijā arvien vairāk cilvēku vēršas pie mediķiem ar jautājumiem, kas saistīti ar veģetārismu. Parasti atbildes ir nekonkrētas. Latvijas Universitātes Pārtikas ķīmijas centra vadītāja asoc. prof. Ida Jākobsone norāda, ka uzturzinātne Latvijā ir ļoti maz attīstīta, taču pētījumi par veģetāru uzturu ir ļoti nepieciešami. Nav arī statistikas par veģetāriešu skaitu Latvijā, tāpat kā nav speciālistu, kas topošo veģetārieti pamācītu, kā sevi nodrošināt ar nepieciešamajām uzturvielām. “Iemesls tam varētu būt tradicionālais Latvijas mediķu viedoklis, kas ir balstīts uz neveģetāras diētas propagandēšanu,” skaidro ārste Terēze Veinberga. “Latvijā medicīnā, tāpat kā sabiedrībā kopumā, dominē konservatīvi uzskati, kam seko nevēlēšanās izvērtēt un pieņemt jaunākos pierādījumus. Nereti dzīvesveida, medicīniskās prakses un domāšanas ieradumi izrādās spēcīgāki.”

Ēst var visu, bet ar ko tas beigsies?

Bieži dzirdēts uzskats, ka cilvēkam ir jābūt visēdājam. Taču cilvēka ķermeņa anatomiskā izpēte liecina par pretējo. Pēc barošanās pazīmēm cilvēka ķermenis visvairāk līdzinās cilvēkveidīgajiem pērtiķiem, kuri pārtiek no augļiem un riekstiem. Šo dzīvnieku ādā tāpat kā cilvēkiem ir miljoniem poru, caur kurām izdalās sviedri, viņiem ir pastāvīgie zobi barības sasmalcināšanai, siekalām ir sārmaina reakcija, un tajās tieši tāpat kā cilvēkam ir amilāze (ferments), kas atvieglo barības sagremošanu. Viņu zarnu trakts ir garš, tas paredzēts augļu un dārzeņu (nevis ātri pūstošas gaļas) sagremošanai. Cilvēkam ir līdzība arī ar zālēdājiem, uz kuriem gaļa iedarbojas ļoti kaitīgi, bet ir milzīgas anatomiskas atšķirības no gaļēdājiem dzīvniekiem. Ārsts Viljams Kolinss no Ņujorkas Maimondas medicīnas centra dzīvniekiem gaļēdājiem atklāja „gandrīz neierobežotu spēju regulēt nepiesātināto tauku un holesterīna daudzumu organismā”. Taču, ja truša barībai pievieno dzīvnieku taukus, jau pēc diviem mēnešiem dzīvniekam asinsvadu sieniņas aizsērēs ar tauku nogulsnēm, izraisot smagu saslimšanu, kas līdzinās cilvēka aterosklerozei.

Gaļa mūsu organismā pūst

Britu un amerikāņu zinātnieki, kuri pēta zarnu baktērijas, atklāja, ka pastāv liela atšķirība veģetāriešu un gaļēdāju zarnu trakta bakteriālajā mikroflorā. Baktērijas, ko satur gaļēdāju zarnas, kuņģa sulas klātbūtnē rada vielas, kas veicina onkoloģisku slimību rašanos. To var uzskatīt par iemeslu tam, ka zarnu trakta vēzis vairāk izplatīts Ziemeļamerikā un Rietumeiropas valstīs, salīdzinot ar tādu veģetāru zemi kā Indija. Arī visas gaļas atkritumvielas no organisma netiek pilnībā izvadītas ārā. Tās, kas paliek organismā, sāk uzkrāties un pūt. Pūstošās vielas caur zarnu sieniņām, kurām nav aizsargmehānisma, pamazām piesārņo starpšūnu šķidrumu – limfu, tad nonāk asinīs un, kā liecina mediķu novērojumi, rada, piemēram, reimatismu, sirds un asinsvadu slimības, audzējus u.c. Rodas hroniski vēdera aizcietējumi – mūsu sabiedrības vispārēja slimība. Turklāt gaļas pārstrādes procesam nepieciešamas aptuveni piecas dienas (veģetārai pārtikai šis pats process ilgst 1,5–2 dienas). Šajā laikā gaļas pūšanas produkti saskarē ar gremošanas orgāniem tos saindē, izraisot priekšlaicīgu organisma novecošanu, kā arī kuņģa un zarnu trakta problēmas. Pēdējo gadu pētījumi pilnībā apstiprinājuši, ka zarnu veselīga attīrīšana iespējama tikai ar pareizu veģetāru diētu. Veģetāra barība satur lielu daudzumu šķiedrvielu, kas nodrošina normālu zarnu darbību.

Mazāk ēdīsi gaļu, ilgāk dzīvosi

Nobela prēmijas laureāts, krievu ārsts I. Mečņikovs norādīja, ka gaļas ēšana veicina priekšlaicīgu novecošanu. Arī medicīnas doktora Viljama Kastelli pētījumi parāda, ka veģetārieši dzīvo vidēji 3–6 gadus ilgāk nekā gaļēdāji. Izņēmums ir tautas, kas pārtiek tikai no gaļas, jo šo tautu dzīve ir ļoti īsa. Spilgts piemērs ir eskimosi, kuri pamatā pārtiek no gaļas un taukiem un vidēji dzīvo 27,5 gadus. Kirgīzi dzīvo aptuveni līdz 40 gadu vecumam un mirst kā pārliecināti gaļēdāji. Savukārt dienvidrietumu Amerikas pamatiedzīvotāji veģetārieši – hunzu ciltis Pakistānā, atsevišķas indiāņu ciltis Meksikā – izceļas ar savu ilgdzīvošanas spēju, veselību, izturību un fizisku aktivitāti 110 un vairāk gadu vecumā.

Gaļa uzturā – daudzu slimību izraisītāja

Gaļa satur apmēram 14 reizes vairāk ķīmisko pesticīdu nekā augi, un, domājams, tas ir vēl viens iemesls, kas veicina saslimstību ar vēzi. 1996. gadā Amerikas Vēža biedrība (American Cancer Society) publicēja atzinumu, kurā rekomendēja no uztura izslēgt gaļu (sarkano). 12 gadus ilgie pētījumi Anglijā apstiprināja, ka no saslimšanas ar vēzi līdz 40% gadījumu iespējams izvairīties, lietojot veģetāru pārtiku, par 20% ir mazāks risks mirt no jebkuras citas slimības. 40 pētnieku grupas pētījums Francijā „Gaļa, zivs un kolorektālā vēža risks: Eiropas vēža un barības vielu perspektīvais pētījums” apstiprināja pozitīvu saistību starp gaļas lietošanu un kolorektālo vēzi (zarnu vēzis).

Mičiganas Universitātes pētījums parāda, ka ar osteoporozi (kaulu sistēmas slimība, kad kauli kļūst poraini un dobumaini) slimo 18% vīriešu gaļēdāju, bet tikai 3% vīriešu veģetāriešu, gaļēdājas sievietes – 35%, veģetārietes – 7%. Cilvēki gaļēdāji ar artrītu slimo 4 reizes biežāk nekā veģetārieši. Zinātnieki pierādījuši – ja diabētiķis lieto šķiedrvielām bagātu veģetāru uzturu ar mazu tauku saturu, tad bieži vien ir iespējams mazināt insulīna devu vai pat izbeigt to lietot. Daudzi pētījumi, tajā skaitā EPIC-Oxford pētījums par asinsspiedienu gaļēdāju, zivjēdāju un vegānu starpā, apstiprina saikni starp gaļas ēšanu un sirds slimībām. Šim atzinumam pievienojas arī Latvijas kardiologi. Amerikā (kas ieņem pirmo vietu gaļas patēriņa ziņā) katrs otrais cilvēks mirst sirds slimību vai asinsspiediena traucējumu dēļ. Amerikas medicīnas asociācijas žurnāls jau 1961. gadā publicēja paziņojumu, ka “ar veģetāras diētas palīdzību var novērst 90–97% sirds saslimšanu”.

Sirds un asinsvadu slimības ir biežākais nāves cēlonis Latvijā. Tādi tauki, ko lielākoties cilvēks uzņem ar gaļu, piemēram, holesterīns, ļoti slikti tiek izvadīti no organisma. Šie tauki nogulsnējas uz asinsvadu sieniņām, ar laiku tās sašaurinās – rodas ateroskleroze. Šajā gadījumā sirds tiek ļoti pārslogota, jo paredzētā asiņu daudzuma pārsūknēšanai jāpieliek daudz vairāk pūļu. Rezultāts – augsts asinsspiediens, infarkts un sirdslēkmes. “Arī Latvijā biežās sirds, asinsspiediena, liekā svara, cukura, žults un nierakmeņu, locītavu, kā arī dažas onkoloģiskās, alerģiskās, ādas slimības varētu mazināt, pārejot uz veģetāru diētu,” norāda T. Veinberga.

Indes no dzīvnieka ķermeņa nonāk cilvēka organismā

Ir vairāk nekā 20 000 dažādu zāļu (ieskaitot sterolus, antibiotikas, augšanas hormonus u. c. veterinārās zāles), ar kurām baro mājlopus, lai paātrinātu to augšanu, uzlabotu gaļas krāsu. Kad jūs ēdat govs gaļu, jūs pārsātināt savu organismu ar koncentrētām ķimikālijām, kas uzkrātas dzīvnieka dzīves laikā.

Nokaušanas brīdī, kā arī redzot to, kā tiek nogalināti viņa sugasbrāļi, dzīvnieks piedzīvo šausmas, bailes, paniku. Viņa asinīs palielinās hormonu un adrenalīna daudzums, kas saglabājas nokautā dzīvnieka ķermenī un kļūst par iemeslu cilvēka audu saindēšanai. Amerikāņu Uztura institūta datos teikts, ka “pēkšņi nokautu dzīvnieku gaļa pārsātināta ar indīgām asinīm”.

Kā iegūt enerģiju?

Zinātniski pierādīts, ka no veģetārajiem produktiem var iegūt vairāk enerģijas nekā no gaļas. Jau Senās Romas atlētiem bija veģetārs uzturs, lai iegūtu vairāk spēka un enerģijas. Beļģijas Universitātē tika veikti pētījumi, lai noskaidrotu izturības, spēka un reakcijas ātruma līmeni veģetāriešu un gaļēdāju vidū. Rezultāti parādīja veģetāriešu pārākumu visos veidos. Arī Jēlas Universitātē veica izturības testus – izrādījās, ka veģetārieši ir divas reizes izturīgāki par gaļēdājiem. Beļģijā pēc izturības pārbaudēm veģetāriešiem bija nepieciešams uz pusi īsāks laiks spēku atjaunošanai nekā gaļēdājiem.

Stiprākie un ilgāk dzīvojošie dzīvnieki ir veģetārieši. Piemēram, zirgam, briedim, bifelim un zilonim ir stiprs ķermenis, viņi ir izturīgi un grūtāk nogurdināmi nekā plēsēji. Viņu spēks ļauj tiem celt milzu smagumus un veikt visgrūtākos darbus cilvēka labā. Neviens dzīvnieks, kurš ēd gaļu, nespēj ar viņiem sacensties izturības un spēka ziņā.

Veģetāra pārtika – pilnvērtīgs uzturs

Dr. T. Veinberga uzsver: “Noteikti jāzina, kāds veģetārisma sakarā ir daudzu centru kontrolētos pētījumos pārbaudīts, autoritatīvs diētas ekspertu viedoklis. Amerikas un Kanādas dietologi eksperti 2003. gadā ir pauduši savu nostāju veģetārisma jomā – veģetāra diēta ir veselīga, satur adekvātas barojošas vielas, tai ir labvēlīga ietekme uz veselību un liela nozīme slimību profilaksē. Veģetāriešiem, ieskaitot vegānus, iespējams nodrošināt pilnvērtīgu pamatbarības vielu daudzumu, kas ir saskaņā ar mūsdienīgām rekomendācijām, ieskaitot olbaltumvielu, dzelzs, cinka, kalcija, D vitamīna, B2 vitamīna, B12 vitamīna, A vitamīna, omega 3 taukskābju, joda daudzumu. Veģetārās diētas ir veselīgas, jo satur mazāk piesātināto tauku, holesterīna un dzīvnieku olbaltumvielu, bet vairāk ogļhidrātu, šķiedru, magnija, kālija, folātu, antioksidantu (piemēram, vitamīnu C un E) un citu vērtīgu vielu.”

Šo viedokli apstiprina plašākais veģetāra uztura pētījums pasaulē (EPIC – European Prospective Investigation into Cancer and Nutrition, Eiropas perspektīvais vēža un barības vielu pētījums), kura laikā tika novēroti 65 429 cilvēki, sadalot tos 4 grupās – veģetārieši, vegāni, zivjēdāji, gaļēdāji. 1991. gadā Amerikā Ārstu komiteja nosauca četras veselīgam uzturam nepieciešamas pārtikas produktu grupas: augļi, dārzeņi, graudaugi un pākšaugi (pupas un zirņi). Šajā sarakstā nav iekļauta dzīvnieku valsts pārtika. Pētījumi Hārvarda universitātē jau septiņdesmitajos gados zinātniekiem ļāva noskaidrot, ka, dažādi kombinējot dārzeņus, graudaugus, riekstus, sojas un piena produktus, cilvēka organisms vienmēr ir nodrošināts ar nepieciešamajām olbaltumvielām; nevienā kombinācijā nebija novērojams olbaltuma trūkums.

Olbaltuma daudzums sātīgākajos veģetārajos produktos svārstās, sākot no 8 līdz 12% graudaugos un beidzot ar 40% sojas pupiņās. Tas ir divreiz vairāk nekā gaļā. Daudzi rieksti, sēkliņas un pupiņas satur 30% olbaltuma. Arī minerālvielas un mikroelementi veģetāriešu uzturā un līdz ar to arī organismā ir pietiekamā daudzumā. Asoc. prof. Ida Jākobsone uzver, ka “kļūstot par veģetārieti, jābūt ļoti uzmanīgam un zinošam, jāsabalansē savs uzturs”.

Veģetārisms ir izdevīgs

Aprēķini rāda, ka gaļa ir visneekonomiskākā un neefektīvākā barība, kādu vien var lietot. Ja visi pasaules iedzīvotāji uzturā lietotu tikai veģetāro pārtiku, teorētiski būtu iespējams pabarot 10 miljardus cilvēku, kas ir vairāk nekā plānotais iedzīvotāju skaits 2050. gadā. 1995. gadā grupa zinātnieku izteica savu viedokli par to, ka ap 2050. gadu cilvēki būs spiesti pievērsties augu valsts pārtikai sakarā ar enerģijas trūkumu, degradētajām ganību platībām, ūdens trūkumu un milzīgo iedzīvotāju skaitu. Zinātnieki atzīst, ka šāds uzturs visiem nāks tikai par labu, jo atrisinātu bada problēmu uz mūsu planētas.

Pašreiz milzīgas zemes platības tiek izmantotas lopbarības audzēšanai un ganībām. ASV, piemēram, apmēram 80% no kukurūzas un 95% no visa auzu daudzuma tiek izaudzēts, lai pabarotu mājlopus. Visi ganāmpulki pasaulē kopumā patērē tik daudz pārtikas, ka enerģētiskās vērtības ziņā nodrošinātu pat 8,7 miljardus cilvēku, – tātad tie patērē vairāk nekā visi planētas iedzīvotāji kopā. Daudz produktīvāk būtu audzēt graudus, pupas vai citus pupiņveidīgos dārzeņus.

ASV apmēram 54% ganību notiek zemes virskārtas erozija. Noskaidrots, ka gaļas ražošanai nepieciešams apmēram astoņas reizes vairāk ūdens nekā dārzeņu un graudu ražošanai. Piesārņojums, ko rada dzīvnieku mēsli un citi fermas atkritumi, nonāk upēs un gruntsūdeņos. Elektrība un degviela, ko izmanto, pārvadājot dzīvnieku barību, dzīvniekus, gaļu, kā arī saldējot, iepakojot u.c., ir enerģijas nelietderīga izšķiešana.

Veģetārieši – civilizācijas attīstības veicinātāji

“Nedaudzie filozofi-veģetārieši cilvēcei ir vairāk devuši nekā visi gaļas ēdāji kopā,” atzina F. Nīče. Tas ir neapstrīdams fakts. Sokrāts, Platons, Pitagors, Leonardo da Vinči, I. Ņūtons, Voltērs, B. Franklins, Ž. Ruso, R. Tagore, A. Einšteins, Šellijs, Mahatma Gandijs, Breds Pits, Džons Lenons, Ļevs Tolstojs, Stings, Mārtins Luters Kings, Marks Tvens, Ringo Stārs, Džordžs Harisons un daudzi citi ievērojami cilvēki pazīstami kā veģetārieši. Tāpēc absurds ir viedoklis par to, ka bez gaļas lietošanas neattīstoties smadzenes, jo reālā dzīve pierāda pretējo. Spriediet paši, kam taisnība, jo arī augstvērtīgās kultūras dzimtenēs – Senajā Grieķijā un Ēģiptē – cieņā bija veģetārs uzturs. Turklāt Ēģiptes priesteri, kuri patiesībā bija Ēģiptes pārvaldītāji, nevis faraoni, gaļu uzturā nelietoja vispār.

Inta Grīnberga, Universitātes Avīze, 2006. gada ziema (www.lu.lv/materiali/laikraksts/resursi/ua-ziema-2006.pdf – 27. lpp.)